Kā noteikt, vai uzņēmums ir patiešām aizsargāts pret datu zudumu?

Izšķirošie jautājumi

Uzdodiet tos vadībai un personai, kas veic administrēšanu. Neskaidras atbildes nozīmē „nē”.

1. Kādas sistēmas, ja tās zaudētu šovakar, apstādinātu darbību rīt? Ja īsa saraksta nav, aizsardzībai nav noteiktas jomas. Arī labās prakses vadlīnijas sākas tieši ar to: identificēt ierīces un datus, kuriem jāveido rezerves kopijas.
2. Kad katrai no tām bija pēdējā veiksmīgā rezerves kopēšana? „Parasti šonakt” nav datums. Ekrāns vai brīdinājuma e-pasts ir.
3. Kur ir kopija, ja ēka nodeg? Tajā pašā telpā, tajā pašā administrēšanas tīklā vai citā vietā. CNIL, Francijas datu aizsardzības iestāde, iesaka vismaz vienu rezerves kopiju ģeogrāfiski atsevišķā vietā.
4. Vai ikdienas administratora konts var izdzēst šo kopiju? Ja jā, to varēs arī izspiedējvīruss. ANSSI, Francijas valsts kiberdrošības aģentūra, prasā speciālus rezerves kopēšanas kontus un vismaz vienu bezsaistes kopiju.
5. Kad, ko un cik ilgā laikā tika atjaunots pa īstam? Vairāk nekā divpadsmit mēneši bez testa: aizsardzība ir tikai pieņēmums.
6. Kuram ir šifrēšanas atslēga un lietošanas instrukcija, ja šī persona ir atvaļinājumā? Viena atslēga tikai viena darbinieka galvā ir atteices punkts. ANSSI iesaka noteikt, kuram pieder atslēgas, kur tās glabājas un kā tām tiek veidotas rezerves kopijas.
7. Kādu dīkstāves laiku vadība pieņem, un vai pēdējā atjaunošana iekļāvās šajā laikā? Citādi RTO ir tikai vēlējums.
8. Vai mākoņa e-pasts ietilpst aptvertajā jomā? Daudzi uzņēmumi aizsargā failu serveri un aizmirst Microsoft 365 vai Google Workspace, kur notiek reālais darbs.
9. Kas notiek nedēļas nogalē? Brīdinājums, ko izlasa tikai pirmdien, par tikpat ilgu laiku aizkavē neveiksmes atklāšanu.